Rakstā aprakstīts mans ceļš kā pētniekam matemātikā un teorētiskajā datorzinātnē. Mana interese par matemātiku un programmēšanu sākās pamatskolā ar matemātikas konkursiem un populārām grāmatām par programmēšanu. Universitātē es sāku veikt pētījumus teorētiskajā datorzinātnē. Tas mani noveda pie doktora studijām Kalifornijas Universitātē, Bērklijā. Bērklijā es sāku strādāt jaunā pētniecības jomā: kvantu skaitļošanā. Kvantu skaitļošana apvieno kvantu mehāniku (kas pēta dabas likumus atomu un daļiņu līmenī) ar datorzinātni, izmantojot kvantu fizikas ietekmi ātrākai skaitļošanai vai drošākai datu pārraidei. Mana pētījuma galvenais mērķis bija noteikt, ko mēs varam aprēķināt ar kvantu datoru un kā kvantu datorus var izmantot, lai meklētu lielos datu apjomos. 2007. gadā es atgriezos Latvijas Universitātē un izveidoju kvantu skaitļošanas pētniecības grupu. Mēs sadarbojamies ar citām vadošajām Eiropas pētniecības grupām šajā jomā un esam vadījuši divus Eiropas pētniecības projektus kvantu skaitļošanas jomā.
Rakstā aprakstīts mans ceļš kā pētniekam matemātikā un teorētiskajā datorzinātnē. Mana interese par matemātiku un programmēšanu sākās pamatskolā ar matemātikas konkursiem un populārām grāmatām par programmēšanu. Universitātē es sāku veikt pētījumus teorētiskajā datorzinātnē. Tas mani noveda pie doktora studijām Kalifornijas Universitātē, Bērklijā. Bērklijā es sāku strādāt jaunā pētniecības jomā: kvantu skaitļošanā. Kvantu skaitļošana apvieno kvantu mehāniku (kas pēta dabas likumus atomu un daļiņu līmenī) ar datorzinātni, izmantojot kvantu fizikas ietekmi ātrākai skaitļošanai vai drošākai datu pārraidei. Mana pētījuma galvenais mērķis bija noteikt, ko mēs varam aprēķināt ar kvantu datoru un kā kvantu datorus var izmantot, lai meklētu lielos datu apjomos. 2007. gadā es atgriezos Latvijas Universitātē un izveidoju kvantu skaitļošanas pētniecības grupu. Mēs sadarbojamies ar citām vadošajām Eiropas pētniecības grupām šajā jomā un esam vadījuši divus Eiropas pētniecības projektus kvantu skaitļošanas jomā.
Kvantu modelis ar pēcatlasi tiek definēts Scott Aaronson darbā. Beigu stāvokĜu kopa,\nkas parasti sastāv no akceptējošiem un noraidošiem stāvokĜiem, tiek papildināta ar\nparametru, kas norāda, vai dotais beigu stāvoklis ietilpst atlases kopā. Mērījumi tiek\nveikti tikai atlases kopas beigu stāvokĜos. Tiek ieviests papildus stāvoklis + q , un ja\nvisu pēcatlases stāvokĜu amplitūdas ir 0, tad + q amplitūda saĦem vērtību 1.\nPēcatlase Ĝauj pētīt ne tikai kvantu, bet arī tradicionālo algoritumu īpašības.\nPētījuma mērėis ir salīdzināt varbūtisko un kvantu galīgo pēcatlases automātu klases\nun aprakstīt valodu klases, ko atpazīst kvantu galīgs automāts ar pēcatlasi.\nPētījuma procesā iegūti šādi rezultāti:\n• Definēts kvantu galīgā automāta ar pēcatlasi jēdziens;\n• Aprakstīta valoda PALINDROMES, ko atpazīst galīgs kvantu automāts ar\npēcatlasi ar mērījumu katrā solī un galīgs kvantu automāts ar pēcatlasi ar\nmērījumu beigās;\n• Aprakstīta valoda, kuru nevar atpazīt galīgs kvantu automāts ar pēcatlasi ar\nmērījumu katrā solī un galīgs kvantu automāts ar pēcatlasi ar mērījumu beigās:\nL = {w | w∈{0,1}* and there exist x, y,u, z such that w = x1y = u1z and\nx = z }\nViens no promocijas darba uzdevumiem ir aplūkot kvantu vaicājošos algoritmus Bula\nfunkciju rēėināšanai. Darba sākumā tiek pierādīti kvantu algoritmu apakšējie\nnovērtējumi dažādām funkcijām, kas apraksta grafu problēmas. Ir izveidoti efektīvi\nkvantu vaicājošie algoritmi. Šajā sadaĜā iegūti rezultāti sekojošām funkcijām:\n• 3-sum problēma,\n• Hamiltona ceĜš,\n• Hamiltona aplis,\n• CeĜojošais pārdevējs.\nVēl promocijas darbā tiek apskatīta reāla laika Tjūringa mašīnas kvantu analoăija.\nTiek parādīts, ka eksistē valoda, kuru pazīst reāla laika kvantu Tjūringa mašīna un\nnepazīst reāla laika determinēta Tjūringa mašīna.
Jaunos pētījumos ir demonstrēta iespēja mainīt ķīmisko reakciju ātrumu, veicot manipulācijas ar molekulu kvantu stāvokļiem, veidojot pamatus augstas precizitātes ķīmisko reakciju kontrolei, izmatojot fundamentālus fizikas principus. Šajā bakalaura darbā tiek pētītas kvantu stāvokļu manipulācijas metožu izstrādes iespējas, apskatot tumšo un gaišo stāvokļu veidošanās ietekmi nedeģenerētās kvantu sistēmās ar vienādu vai dažādu supersīkstruktūras stāvokļu skaitu katrā no trīspakāpju ierosmes shēmas atomārajiem līmeņiem, veicot skaitliskus kvantu stāvokļu populāciju un enerģijas līmeņu pozīciju aprēķinus un veicot detalizētu situācijas analīzi. Kā arī darba gaitā tiek izstrādāts bezvibrāciju augstvakuuma sistēmas dizains rubīdija atomu magnētiski optiskajam slazdam.
Kvantu algoritmu veiktspējas pārākums par klasiskajiem algoritmiem ir galvenais iemesls pašreizējai lielai ieinteresētībai par kvantu skaitļošanu. Vieni no slavenākiem kvantu algoritmiem ir Grovera meklēšanas algoritms un šora skaitļu faktorizācijas algoritms. Piemēram, Grovera algoritms atrisina elementa meklēšanas problēmu N elementu sarakstā ar laiku Ø(pN), kaut klasiskam algoritmam ir nepieciešams ¬(N) laiks, lai atrisinātu šo problēmu. Tātad mēs esam ļoti ieinteresēti atrast šādas problēmas, kurām kvantu algoritms var būt pārāks par klasisko analogu. Kvantu skaitļošanas centrālais jautājums ir, cik spēcīgi ir kvantu algoritmi? Cik liels veiktspējas uzlabo jums ir iespējams? Šajā darbā mēs sniedzam dažus jautājumus uz šīm jautājumiem. Mēs aplūkojam divas lielas problēmas. Pirmkārt, mēs aplūkojam cikla eksistences grafā problēmu. Mēs piedāvājam kvantu vaicājošo algo ritmu, kas atrisina šo problēmu efektīvāk par jebkuru klasisko analogu, un pierādām, ka mūsu piedāvātais algoritms ir optimāls. Otrkārt mēs turpinām pētījumus par varbūtiskiem apgriežamiem automātiem, izpētot apstādināmo varbūtisko apgriežamo automātu (DH-PRA) īpašības. Mēs parādām vispārējo valodu klasi, ko nevar pazīt ar DH-PRA, un kas ir ļoti līdzīga valodu klasei, ko nevar pazīt ar daudzmērījumu kvantu automātiem (MM-QFA). Mēs arī parādām, ka valodu klase, kuru pazīst DH-PRA nav slēgta pret apvienojuma operāciju. Tas ļauj mums izteikt minējumu, ka valodu klase, ko pazīst DH-PRA automāti iekļauj valodu klasi, ko pazīst MM- QFA vai nu šīs klases ir ekvivalentas. Mēs turpinām strādāt pie šī minējuma pierādīšanas.
Kvanttilaskennan eräs ongelma on kvanttisysteemien herkkyys ulkopuolisille vaikutuksille, eli dekoherenssille. Tämä tekee systeemin koherenssista resurssin, jota voidaan käyttää suorittamaan haluttuja toimintoja. Tutkielma alkaa johdannolla lineaarialgebraan ja kvanttimekaniikan perusteisiin, jotta kvanttilaskentaa voidaan mallintaa. Tätä seuraava osuus käsittelee kvanttilaskentaa ja alkaa esittelemällä kubitit, korostaen näiden ja klassisten bittien eroavaisuuksia. Lisäksi esitellään intuitiivinen tapa ajatella yksittäisiä kubitteja, Blochin pallo. Osio jatkuu esittelemällä kvanttiportit jälleen korostaen näiden eroavaisuuksia klassisisiin portteihin. Tämän jälkeen käsitellään kvanttilaskennan erittäin oleellinen eroavaisuus klassisen laskennan välillä, nimittäin mittaus, joka muuttaa alla olevan kvanttisysteemin tilaa ja täten vaikuttaa kvanttilaskennan tulokseen, mikäli mittaus tehdään kesken laskennan. Osuus päätetään esittelemällä yleisesti käytetty tapa mallintaa kvanttilaskentaa, kvanttipiirit. Kolmannessa osiossa kehitellään kvanttilaskennalle universaalien kvanttiporttien käsite. Tarkastelu aloitetaan kaksitasoisilla matriiseilla, jotka myöhemmin samaistetaan kvanttiportteihin. Osiossa myös kehitellään Blochin pallosta intuitiota kvanttiportteja vastaaviin kiertoihin. Tämän jälkeen esitetään tapa luoda mikä tahansa yhden kubitin portti kahdella kierrolla. Seuraavaksi osoitetaan, että tällaisella porttijoukolla ja kontrolloidulla NOT-portilla voidaan luoda mikä tahansa kvanttiportti. Lopuksi muodostetaan universaali porttijoukko. Lopuksi käydään koherenssin resurssiteoriaa. Ensiksi käydään vaaditut valmistelut kvanttioperaattoreista ja kvanttisysteemin entropiasta, jota varten esitellään von Neumannin entropia. Tämän jälkeen erotellaan kvanttisysteemin epäkoherentit tilat ja operaatiot koherenteista tiloista ja operaatioista sekä osoitetaan, että epäkoherenteilla operaatioilla ja yhdellä maksimaalisesti koherentilla kubitilla voidaan luoda mikä tahansa kvanttiportti. Lopuksi todistetaan, että systeemin tiheysmatriisin ja tiheysmatriisin diagonaalin välinen suhteellinen entropia on koherenssimitta.
Anotācija\nKvantu mehānika un spēļu teorija tika radīta aptuveni vienā un tai\npašā laikā, 20.gadsimta pirmajā pusē.\nKlasiskā spēļu teorija ir viena no vislabāk attīstītākajām nozarēm\nmatemātikā un datorzinātnē. Tai ir daudz pielietojumu ekonomikā,\nbioloģijā, sociālās zinātnēs. Datorzinātnēs daudzi kriptogrāfiskie\nprotokoli arī ir balstīti uz spēļu teorijas elementiem.\nKvantu skaitļošana ir relatīvi jauns datorzinātnes atzarojums. Tā\napvieno dažādus sarežģītības teorijas un kvantu fizikas aspektus.\nMūsu mērķis ir spert vēl vienu soli un apvienot klasisko spēļu teoriju\nar kvantu skaitļošanā uzkrātām atziņām. Konkrētāk — pētīt efektus, kas\nrodas, izmantojot kvantu informāciju labi zināmās spēļu teorijas\nproblēmās.\nDarbā ir iegūti vairāki nelokālo kvantu spēļu novērtējumi — gan\nkonkrētām spēlēm, gan veselām spēļu klasēm. Bez tam tiek piedāvāta\njauna spēļu kvantizācijas shēma.